<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

LPF Pensiju komisijas priekšsēdētāja J.Felsberga
vēstule Labklājības ministrijai par pensiju indeksāciju

Lūdzu izskaidrot, kāpēc 2001. gada 20. decembrī tika veikti likuma "Par valsts pensijām " 26. panta grozījumi, nomainot vārdus "ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas " ar tekstu "ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas REĀLĀ PIEAUGUMA indeksu". Tajā pašā laikā uzkrātā pensiju kapitāla aktualizācija tiek veikta ar apdrošināšanas iemaksu algas 100% indeksu. Tādā pašā veidā tiek pārskatītas valsts augstāko ierēdņu algas, apdrošināšanas iemaksu algu indeksu pirms diviem gadiem reizinot ar likumā noteikto koeficientu.

Pēc pensiju indeksācijas sākotnējās loģikas, pensijas indeksējot ar diviem koeficientiem, patēriņa cenu indeksam (PCI) uzdevums ir saglābāt nemainīgu pensiju pirktspēju ķompensējot inflācijas ietekmi, bet iemaksu algu indeksa uzdevums ir paaugstināt (tuvināt) to pensionāru labklājības līmeni, kas savulaik pensionējās pie krietni zemāka valsts labklājības līmeņa, pašreizējam valstī sasniegtajam labklājības līmenim. Ka pensiju indeksācija 2017. gadā ar šobrīd spēkā esošiem indeksācijas indeksiem to nenodrošina, var redzēt manā aprēķinā, ko oktobrī nosūtīju LM (ievietots zemāk sadaļa Aktualitātes) un līdz šim neesmu saņēmis nekādu informāciju, ka tas būtu kļūdains. Tajā ir redzams, ka pensijas indeksācija mazām pensijām 2017. gada 1. oktobrī, piemērojot 50% no iemaksu algas koeficienta reālā pieauguma, nesaglabā pensijas pirktspēju 2016. gada 1. oktobra līmenī, nerunājot par kaut kādu labklājības līmeņa pieaugumu.

Vēl viens piemērs. 2018. gadā minimālā alga ir 430 eiro, kas ir par 50 eiro lielāka, kā minimālā alga 2017. gadā 380 eiro. Ja inflācijas indekss PCI 2017.gadā ir 2,9% (CSP dati), tad 2,9% no 380 ir 11,04 eiro. No minimālās algas pieauguma 50 eiro 11.04 eiro kompensē 380 eiro pirktspējas zudumu inflācijas dēļ, bet pārējie 38,96 eiro paaugstina minimālās algas saņēmēja labklājības līmeni. Ar pensijas indeksāciju tas nenotiek tieši vārdu REĀLAIS PIEAUGUMS dēļ. Kādēļ? Pamata neatbilstība ir pensionāra PCI, kam jābūt apmēram divas reizes augstākam, kā vispārējam PCI valstī, ko pamato CSP publicētie rādītāji pa izdevumu grupām dažādām sociāli - ekonomiskajām grupām. Ja strādājošā pārtikas grozs ir ap 9% no viņa vidējiem ienākumiem, tad vidējās pensijas saņēmējam izdevumi pārtikai sastāda ap 33% no viņa ienākumiem, un pārtikas cenu pieaugumam uz pensionāru ir trīs reizes lielāka ietekme, kas netiek ņemta vērā pie pensiju indeksācijas.

Zemāk ievietotā tabulā var redzēt, ka 2018. gadā solītais lielāks pensijas pieaugums par lielu darba stāžu, pie pensiju indeksācijas pielietojot 70% no iemaksu algu koeficienta reālā pieauguma, nekāds lielais pensijas pieaugums nav sagaidāms. Sīkāks apraksts par šo jautājumu tiks publicēts „Latvijas Pensionāra” februāra numurā.

indeksācija-2014.-2018

Jānis Felsbergs,
LPF Pensiju komisijas priekšsēdētājs un Jelgavas pensionāru biedrības pārstāvis
2018. gada februārī