<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Vai pensiju indeksācija samazina ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

LPF maija izdevumā “Latvijas Pensionārs” rakstā “Pensijas nav sociālais pabalsts” ir teikts, ka pensiju indeksācija samazina ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Vai tā ir taisnība? Tikai daļēja, jo indeksē tikai pensijas vai to daļu, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tas nozīmē, ka lielām pensijām indeksē tikai daļu no pensijas un tas tiešām samazina pensionāru ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Bet kā izskatās to pensiju indeksācija, kuras ir mazākas par 50% no apdrošināšanas iemaksu algas. Vai šajā pensiju daļā indeksācija samazina ienākumu nevienlīdzību?

LM anotācijā Grozījumiem likumam “Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā, lasām, ka pensiju indeksācija ir paredzēta, lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu viņu pensiju pirktspēju līdzšinējā līmenī. Vai tas atbilst patiesībai varam pārbaudīt ar 6.klases skolēna zināšanām matemātikā darbībās ar skaitļiem un to procentiem.

Pieņemsim, ka pensionāra iztikas minimuma grozs gada laikā pirms indeksācijas ir sadārdzinājies par 20 eiro. Sadārdzinājums pensionāram ar pensiju 200 eiro sastāda 10% no pensijas. Tātad pirktspēja ir samazinājusies par 10%. Jebkuram 6. klases skolniekam uz jautājumu par cik ir jāpieaug pensijai, lai kompensētu 10% pirktspējas zaudējumu, loģiska būtu atbilde: 10% no 200 eiro ir 20 eiro un pensijai jābūt vismaz 220 eiro mēnesī, lai nezaudētu pirktspēju. “Lielie gudrinieki”, kas jau beiguši augstskolas, saka, ka tā nav pareizi. Pareizi ir tā, kā mēs atjaunojam pensiju pirktspēju. Ja iztikas grozas pieaugumam 20 eiro atbilst valstī noteiktai gada inflācijai 3%, tad mēs reizinām pensiju 200 eiro ar inflācijas koeficientu 1, 03 un palielinām pensiju par 6 eiro un uzskatām, ka esam atgriezuši pensijas pirktspēju iepriekšējā līmenī. To, ka tās pirktspēja ir samazinājusies par 14 eiro mēnesī mēs neņemam vērā.

Ja tādas pašas matemātiskās darbības veiksim ar pensiju 400 eiro, tad groza sadārdzinājums par 20 eiro radīs pensijas 400 eiro pirktspējas zudumu 5%. Ja pensiju indeksējam ar tādu pašu inflācijas koeficientu 1.03, tad 400 eiro pensija pieaugs līdz 412 eiro un pirktspējas zudums būs vairs tikai 8 eiro mēnesī.

Tikai absolūts nulle matemātikā var apgalvot, ka visas pensijas indeksējot ar vienu un to pašu inflācijas koeficientu notiek ienākumu nevienlīdzības samazināšanās starp pensionāriem. Dzīvē notiek pretēji, nevienlīdzība pieaug.

Kad “Lielie gudrinieki” daudzus gadus tā ir paspēlējušies, tie saka, nav labi: “esošais indeksācijas modelis neatspoguļo reālo dzīves dārdzības pieaugumu pensionāriem un ir novecojis”. (Citāts no Grozījumu anotācijas). Ko iesaka “Gudrie”? Indeksēsim pensijas ar palielinātu apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma koeficientu 50%. Onkuļi neņem vērā, ka apdrošināšanas iemaksu algu ikgadējā pieauguma koeficientu normālās sociāli atbildīgās valstīs izmanto, lai celtu to vecuma pensionāru dzīves līmeni, kas pensijā aizgājuši pirms divdesmit gadiem, valsts zemas labklājības līmeņa posmā, uz šodienas valsts pieaugošo labklājības līmeni.Viņi to grib izmantot pensiju indeksācijas kļūdu labošanai, bet pensionāra labklājības līmeņa paaugstināšana tiem nav būtiska.

Kāda tagad izskatās pensiju pirktspējas atjaunošana ar indeksāciju iepriekšējā līmeni, ja iztikas groza pieaugums ir tie paši 20 eiro, bet kopējais inflācijas un iemaksu algas koeficients ir 1,05 vai 5%. Tad 200 eiro pensija pēc indeksācijas būs 210 eiro un tāpat zaudēs pirktspēju, bet tagad vairs tikai par 10 eiro 14 eiro vietā, kā bija iepriekš. Pensija 400 eiro mēnesī pieaugs līdz 420 eiro mēnesī un saglabās savu pirktspēju, bet pensija 500 eiro mēnesī sasniegs 525 eiro mēnesī un pirktspēja pat palielināsies par 5 eiro, notiks pretējais tam, ko vienmēr uzsver LM, ka pensiju indeksācijas mērķis nav pensijas palielināšana līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī. 500 eiro pensijai pēc indeksācijas pieaugs pensijas pirktspēja virs iepriekšējā līmeņa (pieaugs labklājība) un iemaksu algas koeficienta piemērošana daļēji būs to panākusi.

Arī divu koeficientu piemērošana nenovērsa pensionāru ienākumu nevienlīdzības pieaugumu indeksācijas ceļā. Par to liecina arī faktiskie vecuma pensiju lielumi. Pensionāri, kuri aizgāja pensijā 1996.gadā 2018.gadā saņēma vidējo vecuma pensiju ap 224 eiro mēnesī. 2019.gada sākumā pārdzīvojušie pansionāri saņēma 50% no aizgājušā dzīves biedra pensijas, kas vidēji bija 108 eiro pensiju pieaugums.Aizgājēju vidējā pensija 2019.gada sākumā bija ap 216 eiro. Bet 2018.gadā no jauna piešķirtām pensijām vidējā pensija sasniedza ap 360 eiro mēnesī. Tas liecina, ka pensiju indeksācijas kārtība nenodrošina pirms gadu desmitiem piešķirtās pensijas pirktspējas saglabāšanu un tās strauji atpaliek no vidējās algas pieauguma valstī, kas nodrošina pēdējo gadu no jauna piešķirto pensiju būtisku pieaugumu. Starpība starp vidējo no jauna pieškirto pensiju 2018.gadā 360 eiro un 1996. gadā piešķirto pensiju vidējo apmēru 2018. gadā224 eiro mēnesī ir 136 eiro. Vai tā nav lielas daļas pensionāru, kas pensionējušies valsts neatkarības atjaunošanas pirmajos desmit gados apzināta turēšana lielā nabadzībā?

Ko piedāvā LPF? LPF piedāvā Latvijā izmantot pensijas indeksācijā tādu pašu modeli, kādu 2008 .gadā tādā pašā situācijā nolēma ieviest Austrijas valdība, vienojoties ar Austrijas Pensionāru padomi – aizvietot katras pensijas indeksāciju ar vienādu indeksācijas koeficientu, tās vietā katrai pensijai pieskaitīt pensionāra patēriņa groza iepriekšējā atskaites perioda pieaugumu naudas izteiksmē. Rakstā pielietotā pensionāra groza pieaugums par 20 eiro tiktu indeksācijā pieskaitīts visām pensijām vienāds: 200 eiro pensija tad būtu pēc indeksācijas 220 eiro, 400 eiro- 420 eiro utt. Tādā pat veidā var aprēķināt iemaksu algas pieauguma koeficienta vidējo skaitlisko vērtību un pieskaitīt visām pensijām vienādu lielumu, novēršot ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pensionāriem, indeksējot pensijas.

Vai politiķi ieklausīsies pensionāru pārstāvju piedāvājumā un reāli sāks mazināt pensionāru ienākumu nevienlīdzības pieaugumu un mainīs netaisnīgo pensijas indeksācijas modeli uz Austrijas valdības daudz taisnīgāku modeli ir atklāts jautājums. K.Kariņa valdības Rīcibas plānā nav šāda veida piedāvājuma. Valdībai ir visas iespējas to labot. No runām par ienākumu nevienlīdzības mazināšnu ir jāpāriet pie reāliem darbiem. Tādu valdības rīcību gaida pensionāri.

LPF Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs
Jelgava, 14.05.2019.